Sākums

Maizes cepšana manā apziņā vienmēr bijis kā sarežģīts un nopietns kulinārijas izaicinājums. Pirms vairākiem gadiem biju mēģinājusi cept dabiski raudzētu maizi, tomēr centieni izgudrot velosipēdu no jauna nevainagojās vērā ņemamiem panākumiem un maizes cepšana manā dzīvē zaudēja aktualitāti. Tā kā raugu kā neveselīgu produktu izsenis esmu izskaudusi no savas ēdienkartes, tad fokusējos uz neraudzētām maizēm vai mēģinājumiem vajadzīgo efektu panākt ar sodas palīdzību. Pēdējais mēģinājums bija izcept pitas maizes ar sodu. Iespējams lielākais klupšanas akmens tajā visā bija tas, ka pamatā cepšanai izmantoju pilngraudu miltus. Rezultāts bija tālu no vēlamā un tad atcerējos par kādu senu rakstu žurnālā Garšīgi (šķiet, tas bija 2010. gada maija numurā), kurā bija aprakstīts par dabisko ieraugu, ko senāk lietoja rauga vietā (apraksts bija neiedvesmojoši sarežģīts). Tomēr tik ļoti kārojās izcept veselīgu picu, ka meklēju vairāk informācijas internetā un atklāju pavisam jaunu pasauli - to, kura man tik ļoti bija pietrūkusi. Izmantojot dabīgo ieraugu iespējams cept praktiski visus izstrādājumus, kuriem mūsdienās tiek izmantots pārtikas raugs (kas pēc būtības ir aizvietotājs). Pārsteidzoši, ka Latvijā par to praktiski nav informācijas. Mums ir senas dabiski raudzētas rupjmaizes un saldskābmaizes cepšanas tradīcijas, kuras turpina vairākas ceptuves, piedāvājot veselīgu maizi, tomēr man tas bija jaunatklājums, ka līdzīgi var cept arī baltmaizi, smalkmaizītes un picas. Kārtējo reizi secināju, ka pie mums tik plaši kultivētā izpratne par to, kas ir veselīgs, diemžēl diletantiska un stereotipu līmenī.