Kas to būtu domājis, ka tik nepacietīgi čubināšos ap savu potenciālo ieraugu (manā kontā pat nokaltuši kaktusi ir). Skaitīju stundas un tieši pēc 48 piebaroju ar ananāsu sulu un miltiem. Joprojām nekādu vizuālu dzīvības pazīmju. Nedaudz pasliktinājusies smarža - labi, ka mana informācijas bagāža pietiekama, lai šo uztvertu ar prieku nevis vilšanos: tātad kaut kāda dzīvība tur sarosījusies.
Vakardiena bija lietaina un auksta diena - tak neaizdomājos, ka jāsilda un, iespējams, tāpēc nav redzama progresa. Bet... esmu apņēmības un optimisma pilna piedzīvot, ka manu miltu maisījumu apdzīvo gaidītā mikroorganismu populācija. Šodien turēju pie plīts, gatavojot ēst, un vakarā stiepu līdzi uz darbu - silda sānus pie sildītāja. Tā kā man nav ne jausmas, kāda ir zemākā iespējamā sildīšanas temperatūra cepeškrāsnī, tad neriskēju tur likt sildīties vēl. Būs jāpārbauda ar termometru, vai nav virs 30.
Vēl pētu veikalu trauku plauktus - nekur nemana pietiekoši lielus keramiskos cepamos traukus ar vāku. Tieši tādos iesaka cept maizi, lai neizveidojas bieza un cieta garoza, jo šādos traukos tiek nodrošināts, ka tvaiki mitrina maizi cepšanas laikā. Noskatīju stikla cepamos traukus. Vēl lūkojos pēc groziņiem maizes raudzēšanai. Pagaidām bez rezultātiem.
Write a comment