Multivāres katls

Līdz šim maizi cepu cepeškrāsnī. Tad kad to cepu. Jo lielāka slodze, jo mazāk laika un enerģijas šai izklaidei, tāpēc pašceptas maizes prieki mūsu ģimenei sanāca vien periodiski. Vairāk kā gadu nebiju cepusi līdz nesen sev uz dzimšanas dienu uzdāvināju multivāres katlu. Pēc internetā lasītajiem cildinošajiem komentāriem man bija maldīgs iespaids radies, ka tas zupas katls, kā jamo dēvēju, VISU dara pats un man tik produkti no veikala jāatnes. Un jāsaliek tur iekšā. Izrādās parasts elektroniskais katls. Ir jau labs, tik nepiemīt tās neapzināti iedomātās brīnumainās īpašības.

Zupas katla godu glāba mans atklājums, ka tajā ērti var cept maizi. Sanāk ar plānu garozu, kas man svarīgi. Ērti, ka nav jācilā pēc raudzēšanas un netiek zaudēts neviens no man tik svarīgajiem gaisa burbulīšiem (esmu gaisīguma cienītāja). Un, protams, 21. gadsimta ērtības - var noregulēt laiku, kad sākt cept un cik ilgi. Vienīgi jārēķinās ar to, ka tas silda tikai no apakšas, tamdēļ maizi kādu stundu cepu no vienas puses un tad griežu riņķī un tik pat ilgi no otras puses.

Man nav pieredzes ar maizes mašīnu, tāpēc pieļauju, ka ar to var būt ērtāk, bet kopumā mūsmājās multivāres katls sevi attaisnojis tieši ar maizes cepšanu, kas, protams, nav tā vienīgais pienākums.

Bildē populārākais variants: 700 grami milti un 400 g ūdens.